Geranila izobutirāts (CAS#2345-26-8)
| Toksiskums | Gan akūtā perorālā LD50 vērtība žurkām, gan akūtā dermālā LD50 vērtība trušiem pārsniedza 5 g/kg (Shelanski, 1973). |
Ievads
Geranila izobutirāts ir organisks savienojums. Tālāk sniegts ievads geranila izobutirāta īpašībām, lietojumiem, sagatavošanas metodēm un drošības informācijai:
Kvalitāte:
Izskats un smarža: Geranila izobutirāts ir bezkrāsains līdz gaiši dzeltens šķidrums ar mandarīnu un greipfrūtu līdzīgu aromātu.
Blīvums: ģerniāta izobutirāta blīvums ir aptuveni 0,899 g/cm³.
Šķīdība: ģerāniāta izobutirāts šķīst etanolā un ēterī, nešķīst ūdenī.
Izmantojiet:
Ķīmiskās sintēzes starpprodukti: geranila izobutirātu var izmantot arī kā svarīgu starpproduktu citu organisko savienojumu sintēzē.
Metode:
Geranila izobutirātu parasti iegūst izobutanola reakcijā ar geranitolu. Reakciju parasti veic skābes katalizatora, piemēram, sērskābes vai fosforskābes, klātbūtnē.
Drošības informācija:
Ugunsbīstamība: geranila izobutirāts ir viegli uzliesmojošs šķidrums, kas karsējot var aizdegties, un tas jāglabā prom no atklātas liesmas un augstas temperatūras.
Uzglabāšana Uzmanību: Geranila izobutirāts jāuzglabā hermētiskā traukā, lai novērstu saskari ar gaisu.
Sazinieties ar piesardzību: Geranila izobutirāta iedarbība var izraisīt ādas kairinājumu un acu kairinājumu, un jāievēro piesardzības pasākumi, piemēram, cimdu un aizsargbrilles valkāšana.
Toksicitāte: Pamatojoties uz pieejamajiem pētījumiem, geranila izobutirātam nav būtiskas toksicitātes, lietojot paredzamās devas, taču tomēr ir jāizvairās no ilgstošas iedarbības vai lielāku devu uzņemšanas.
Pirms geranila izobutirāta lietošanas ir svarīgi iegūt detalizētu izpratni par attiecīgajiem protokoliem, drošu praksi un normatīvajām prasībām.
